1948. gadā beigusi Drāmas teātra studiju, 1974. gadā — Latvijas Valsts konservatorijas Režisoru nodaļu. 1948. gadā D. Ritenberga uzsāka aktrises karjeru Liepājas teātrī, kur tēloja tādās izrādēs kā "Liela brēka, maza vilna" (Viljams Šekspīrs, 1950) un "Skroderdienas Silmačos" (Rūdolfs Blaumanis, 1956). 1957. gadā pārgāja uz Rīgas Krievu drāmas teātri, vēl laikā no 1962. līdz 1975. gadam viņa bija K. Staņislavska Maskavas drāmas teātra aktrise. Dzidra Ritenberga kinomākslā ienāca ar triumfu – 1956. gadā līdzās divām Rīgas kinostudijas filmām „Pēc vētras” un „Cēloņi un sekas”, kur jaunajai aktrisei bija nelielas lomas, nāca klajā arī ukraiņu filma „Malva”, kas galvenās lomas tēlotājai atnesa Venēcijas starptautiskā kinofestivāla Volpi kausu kā labākajai aktrisei. Šis mērogs ne pirms, ne pēc tam nav bijis pa spēkam nevienai no latviešu aktrisēm. Pirms Ritenbergas Volpi kauss pasniegts Vivjenai Lī, Lilī Palmerei, pēc viņas – Sofijai Lorēnai, Helēnai Mirrenai...

Ritenberga bija vitāla būtne, kuru daba apveltījusi ar sievišķīgu skaistumu un enerģētiku. Viņa maz līdzinājās citām sava laika teātra un kino dīvām – Ritenberga bija vitāla, spilgta un starojoša, viņas filmu varones uz ekrāna dzīvoja pilnasinīgi un bija grēcīgas. Viņas kaislība varēja pazudināt („Atbalss”, 1959). Gadu gaitā uzplauka arī aktrises humora izjūta, viņa bija gan omulīga sievasmāte, kura pati vēl cer uz savu mūža laimi un labklājību („Mans draugs – nenopietns cilvēks”, 1975), gan dzīves rūpju apbružāta mediķe („Atspulgs ūdenī”, 1977), gan visu varoša un vientuļa kolhoza priekšsēdētāja („Durvis, kas tev atvērtas”, 1984). Ar filmu „Šīs bīstamās balkona durvis” (1977) Ritenberga pievēršas kinorežijai, protot atraisīt un izcelt savās filmās aktrises – Astrīdu Kairišu, Ināru Slucku, Baibu Broku. Tāpat tēlojusi kino, tai skaitā filmās "Pēc vētras" (1955), "Malva" (1956; titulloma), "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (1975), "Ilgais ceļš kāpās" (1981). Par lomu filmā "Malva" 1957. gadā saņēma Venēcijas kinofestivāla Volpi kausu. Laikā no 1975. līdz 1990. gadam D. Ritenberga bija Rīgas kinostudijas režisore. Debitēja ar filmu "Šīs bīstamās balkona durvis".

1958. gadā kļuva par Latvijas Kinosavienības biedri, 1960. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieci. No 1966. gada Komunistiskās partijas biedre.

Precējusies ar krievu aktieri Jevgēņiju Urbanski (1932—1965), meita Jevgēņija.