Tijdens de Stalinistische tyrannie is de moeder van de zesjarige Leelo opgepakt en om onduidelijke redenen naar een werkkamp gezonden. De laatste woorden voor haar dochter zijn: "Wees lief, dan kom ik eerder terug".

In the midst of Stalinist tyranny, six-year-old Leelo's mother is sent to a prison camp. Haunted by her mother's last words telling her to be a good kid, Leelo vows to be on her best behaviour in the confusing grown-up world in the hope that it will bring her mother back.

On aasta 1950 Nõukogude Eestis ning stalinlik terroriaparaat töötab täistuuridel – kuueaastase Leelo silme all arreteeritakse tema koolidirektorist ema. “Kui sa oled hea laps, siis tulen ma varsti tagasi,” on ema viimased sõnad, kui ta püssimeeste vahel ära viiakse. Leelo püüabki kõigest väest hästi käituda, aga ema ei tule ikka koju. Nii sugeneb lapse hinge hirm, et just tema on ema äraviimises süüdi. Mõistmatus aina süveneb, sest “heal” ja “halval” pole sellel segasel ajal justkui enam õiget tähendust. Miks on sinimustvalge ühtäkki keelatud? Kes on rahvavaenlane ja miks hirmus enkaveedeelane ümber nende kodu luusib? Kas pioneer olla on au- või häbiasi?

Kun 6-vuotiaan Leelon koulunopettajasta äiti viedään eräänä päivänä asemiesten välissä pois, on tytön löydettävä vastaukset moniin kysymyksiin: miksi sinimustavalkoinen on kielletty, kuka on kansanvihollinen, miksi pelottava NKVD:n kätyri luuhaa heidän kotinsa ympärillä ja onko pioneeri kunnia tai häpeäpilkku? Sattuen usein tragikoomisiin tilanteisiin, yrittää Leelo olla siinä vilpillisessä stalinistisessa maailmassa mahdollisemman kiltti lapsi ja tehdä kaikkensa, jotta äiti palaisi kotiin.

1950년대 에스토니아, 수용소로 간 엄마를 기다리는 여섯 살 ‘렐로'는 엄마와의 약속대로 착한 아이가 되기 위해 빨간 스카프를 두른 '소년단’이 되기로 결심한다. 한편, '렐로'는 자꾸만 집으로 찾아오는 검은 옷을 입은 어른들에게 왜 아빠의 자랑스러운 스포츠 메달을 비밀로 해야 하는지 궁금하기만 한데... '렐로'가 씩씩한 소년단이 되면, 엄마가 입학식 전까지 집으로 돌아올까?

Sešgadīgās Lēlas mammu, kura ir skolotāja, apcietina drošības komiteja. Ģimenes mājā viņi atraduši igauņu karogu, kas kalpojis par lētu, toties efektīvu iemeslu, lai mammu aizvestu uz cietumu un tālāk arī uz Sibīriju. Pirms aizvešanas mamma Lēlo piekodina: «Ja būsi labs bērns, drīz atgriezīšos». Lēlo nu dara visu, pat iestājas pionieros. Tomēr jautājumu kļūst jo dienas, jo vairāk. Kādēļ igauņu karogu aizliedz? Kādēļ Staļins ir tik labs, ja jau mamma ir cietumā? Kādēļ gar viņu māju lavās padomju drošībnieki? Mazā meitene tikai cenšas būt labs bērns, un kopā ar viņu paliek tētis. Šis ir naivs, poētisks un tīrs bērna skatījums uz sarežģītu vēstures posmu, kas daudziem atmiņā palicis kā viens no asiņainākajiem un agresīvākajiem padomju iekārtas laikiem, kura laikā daudzās ģimenēs zuda ilūzijas par jebkādu Staļina režīma taisnīgumu.

Em meio a tirania stalinista,a mãe de Leelo de 6 anos, é enviada para um campo de prisioneiros. Assombrada pelas últimas palavras da sua mãe dizendo-lhe para ser um boa criança, Leelo promete estar em seu melhor comportamento no confuso mundo dos adulto na esperança de que isto vá trazer sua mãe de volta.

Året är 1950 i ett Estland ockuperat av Sovjetunionen och Stalins terrormaskin gör vad den kan för utrota det estniska kulturarvet. 6-åriga Leelos mamma Helmes, som är rektor på en byskola, arresteras eftersom säkerhetstjänsten hittat en estnisk flagga bland hennes ägodelar. Flaggan är en förbjuden patriotisk symbol och innan Helmes förs iväg till ett fångläger hinner hon säga till sin dotter: "Om du är en duktig flicka så är jag snart tillbaka".